Kā aprūpēt gurķus vai ieteikumi labai gurķu ražai

Dabā gurķis ir kāpelējoša liāna, kam stīgas palīdz pieķerties un noturēties pie dažādiem balstiem. Tāpēc stīgas labāk gurķiem nokniebt jau pašā sākumā, kamēr tās vēl ir skaisti saritinājušās spirālē. Ir vērts atstāt tikai tās, kas jau paguvušas aptīties ap auklu.
Tā kā gurķi ražo ilgi, speciālisti iesaka papildmēslojumu, kas satur gan slāpekli, gan fosforu, gan kāliju, dot arī augustā. Par labu organisko mēslojumu tiek uzskatīta zāļu virca, vistu mēslojums, kā arī kūtsmēsli.
Par to, ka gurķiem sāk pietrūkt barības vielas, liecina gaišākas lapas, gurķi deformējas, kā arī, ka nokrīt tikko aizmetušies gurķi.
Tā kā gurķis pats regulē, cik lapu tam vajag, tas pats arī tās nomet, ja lapas traucē gurķa attīstībai. Ja gurķis labi jūtas, tad visas lapas var būt zaļas. Savukārt, ja gurķim ir grūtības sevi apgādāt ar barības vielām, lapas sāk dzeltēt – gurķis gatavojas tās nomest.
Lapas, kam nav vairs veselīgs skats vai vairs nav zaļas ir jānovāc un vēlams jāsadedzina.
Lapas var nolauzt, bet griezt nav vēlams, jo griezuma vietā paliek brūces, pa kurām var iekļūt infekcija.
Gurķu lapu krāsu var izmainīt arī spilgta saule. Šādā gadījumā gurķim vajadzētu nodrošināt ēnojumu.
Gurķus vajadzētu laistīt ar remdenu ūdeni. Vislabāk to darīt agri no rīta vai vakarā. Pa dienu nevajadzētu gurķus laistīt, jo tad gurķis ir pārāk sakarsis saulē un ūdens šalts radīs tam šoku.